Kā būtu, ja...
Pasaule mums apkārt ir tāda kāda ir un pa lielam tajā nav iespējams neko īpaši mainīt, bet iedomāsimies kā būtu, ...
1.
...ja Zeme būtu divas reizes lielāka
Ja mūsu planētas diametrs divkāršotos, tad Zemes masa palielinātos astoņas reizes, bet gravitācija būtu divas reizes spēcīgāka. Dzīvība, kāda šobrīd pastāv šeit - ar to pašu masu un konstrukciju, nespētu eksistēt, jo katra organisma svars divkāršotos un tas sagrūtu pats zem sava svara. Tādēļ visticamāk izveidotos organismi ar spēcīgāku arhitektūru (skeletu) un īsāku augumu. Cilvēks varētu izveidoties divos atšķirīgos veidos - ja tiem nāktos cīnīties un kauties par savu eksistenci, tad viņi būtu drukni, robusti un spēcīgi. Bet, ja nē, tad tievi un gari.
2.
...ja būtu izveidojusies vēl kāda tehnoloģiski attīstīta suga
Iedomājies, ja vēl kāda cita dzīvnieku suga, piemēram, delfīni vai lāči sasniegtu savā evolūcijā tādas pašas intelektuālās un tehnoloģiskās spējas kā cilvēki. Kāda būtu mūsu dzīve? Saskaņā ar paleoantrapologu Viljamu Harkortu no American Museum of Natural History būtu iespējami trīs scenāriji kā mums nāktos sadzīvot ar vēl vienu augsti attīstītu sugu. Karš savā starpā - cīņa par resursiem un savas ideoloģijas uzspiešana varētu novest pie vienas sugas pārsvara un otras paverdzināšanas. Miers - tūkstošiem gadu cīnoties, pienāktu pamiers un vai nu abas sugas sadzīvotu vai dzīvotu dažādos planētas reģionos. Ignorēšana - to var novērot arī tagad dzīvnieku pasaulē. Ja divas dzīvnieku sugas nekāro pēc viena resursa, tad tās vienkārši ignorē viena otru.
3.
...ja dinozauri nebūti izmiruši
Pirms liktenīgā asteroīda trieciena, dinozauri uz šīs planētas valdīja 160 miljonus gadu. Arī zīdītāji eksistēja kopā ar dinozauriem, bet tie nepārsniedza žurkas lielumu, tādēļ, kad izmira lielie dzīvnieki, mazajiem bija lielākas izredzes izdzīvot. Ja dinozauri nebūtu izmiruši, tad iespējams tie evolucionētu līdz saprātīgam līmenim un valdītu uz šīs planētas arī intelektuālā un tehnoloģiskā veidā.
4.
...ja visi cilvēki palektos vienlaicīgi
Uz planētas ir 7 miljardi cilvēku, kuru kopējais svars sasniedz aptuveni 363 miljardus kilogramu. Kas notiku, ja visi palektos? Tā kā visi cilvēki ir izvietojušies aptuveni līdzīgā skaitā pa visu planētas virsmu, tad nekas īpašs nenotiktu, jo atsitiena spēki no visām planētas pusēm izlīdzinātos un izslēgtu vieni otru. Bet, ja varētu visus cilvēkus salikt vienā teritorijā un tad likt tiem palekties? Kāds fiziķis no University of Southeastern Luiziānā mēģināja to noskaidrot. Ja pieņem, ka visi cilvēki palektos 30cm augstumā un piezemētos, tad vienalga nekas īpašs nenotiktu. Cilvēkiem izdotos pagrūzt planētu vien par simto daļu no ūdeņaraža atoma radiusa.
5.
...ja mēness nekad neizveidotos
Pirmkārt jau dzīvības pastāvēšana uz šīs planētas tad būtu apdrautēta. Mēness parādīšanās palīdzēja samazināt zemes rotāciju no sešām stundām uz mums zināmajām 24 stundām diennaktī. Tā pat tas palīdzēja nostabilizēt zemes asi, tādējādi veidojot gadalaiku maiņas. Ja šādu izmaiņu nebūtu, tad cilvēkiem būtu jāpiemērojas 6 stundu diennaktij. Arī daudzi tehnoloģiskie izrāvieni mums ietu secen, tā kā nebūtu mēneša, ar kuru sākt kosmisko ēru un līdz ar to dažādi izgudrojumi un atklājumi, piemēram, teflons un mikroviļņu krāsnis.
6.
...ja saules sistēma atrastos tuvāk galaktikas robežai
Jo tālāk no galaktikas centra dodamies, jo mazāk metālisko elementu sastopams. Tas nozīmē, ka mums būtu mazāk dažādu dzelžu un minerālu, bet šis skaitlis būtu diezgan nenozīmīgs un dzīvība spētu eksistēt tik un tā. Tāpat milzu planētām kā Jupiters un Saturns būtu grūtāk izveidoties. Jupiters darbojas kā Zemes lielais brālis, kurš ar savu gravitāciju aizsargā mūs no kometām un asteroīdiem. Tāpat kosmiskais starojums mūs sasniegtu no vairākām pusēm Tā kā šāda dzīve būtu nedrošāka.
7.
...ja neandertālieši nebūtu izmiruši
Lai arī nav zināms, cik inteliģenti viņi bija, tomēr visticamāk neandertālieši būtu minoritātes mūsu sabiedrībā. Viņu āriene drusku atšķirtos - druknāki, spēcīgāki un iespējams draudīgāki. Tā kā jau tagad ir zināms, ka katrā no mums ir 1 - 4 procenti neandertāliešu gēnu, tad droši vien būtu cilvēki, kas ar viņiem precētos un veidotu ģimeni. Veidotos hibrīdcilvēki, kuru spējas ir grūti paredzēt. Tādā veidā uz mūsu planētas eksistētu jau trīs cilvēku sugas. Kā tās sadzīvotu? Droši vien pēc kāda no 2. punktā minētajiem scenārijiem.
8.
...ja mūsu senčiem būtu 6 ekstremitātes četru vietā
Visi mugurkaulnieki - zīdītāji, putni, reptīļi un amfībijas - ir tetrpodi, kas nozīmē, ka tiem ir divi pāri ekstremitāšu (rokas un kājas). Ja būtu trīs pāri šo locekļu, tad mums vajadzētu papildus pāri kurpju vai cimdu. Daba šajā ziņā izvēlējās vienkāršības un praktiskuma apvienojumu, jo papildus loceķļu pāris būtu apgrūtinošs radījumiem, kas staigā uz divām kājām. Tas redzams kaut vai kukaiņu pasaulē, kuri tā arī neattīstījās par tehnoloģiski attīstītām būtnēm.
9.
...ja Zemes magnētiskie poli apmainītos vietām
Ir skaidri zināms, ka tas notiks, jautājums ir tikai - kad? Tas Zemes pastāvēšānas vēsturē ir noticis jau simtiem reižu. Pēdējo reizi pirms 780'000 gadu. Kā tas izskatītos mūsdienās? Pirmkārt tas nenotiktu vienas dienas laikā, bet gan vairāku gadu garumā. Magnētiskio polu stiprums kļūtu ar laiku vājāks un to atrašanās vieta mainītos palēnām. Ir iespējams, ka izveidotos vairāki ziemeļu un vairāki dienvidu magnētiskie poli, kas sarežģītu visu padarīšanu. Magnētiskā spēka stipruma samzināšanās padarītu Zemi daudz ievainojamāku no saules vēja un kosmiskā starojuma puses. Ādas vēža risks palielinātos daudzkārt. Satelīti un citas augsti tehnoloģiski attīstītas ierīces izietu no ierindas. Nemaz nerunājot par dzīvniekiem, kas orientējas pēc Zemes magnētiskā lauka - bites, bruņurupuči, putni, vaļi un citi.
10.
...ja neeksistētu gravitācija
Ja jau no paša visuma eksistenes sākuma neeksistētu gravitācija, tad nespētu izveidoties ne zvaigznes, ne planētas. Šāds visums būtu plakans un tukšs. Izklausās garlaicīgs visums, tādēļ iedomāsimies, kas notiktu, ja tagad pēkšņi tiktu atslēgta gravitācija. Lietas visumā vairs nepievilktos. Planētas, cilvēki un viss kas eksistē turpinātu pastāvēt, bet tas viss neturētos viens pie otra vairs un aizlidotu katrs uz savu pusi. Planetās zaudētu atmosfēras, tās aizlidotu prom no savām zvaigznēm. Cilvēki aizietu bojā, jo paceltos atklātā kosmosā. Katrā ziņā sākumā valdītu liels haoss, kas laikā gaitā nemaz nemainītos.
11.
...ja saule būtu uz pusi mazāka
Dzīvībai piemērota zona pārvietotos tuvāk Saulei un Zeme visticamāk sasaltu - klimats būtu gluži kā uz Marsa. Ja dzīvība uz planētas saglabātos, tad visticamāk apkārt valdītu tumšas un pat melnas krāsas, jo augi un dzīvnieki centīsies absorbēt pēc iespējas lielāku siltuma un gaismas daudzumu. Saule izskatītos kā mazs riņķītis pie debesīm, kas krēslaini apgaismo visu planētu.
12.
...ja tu ēstu tikai viena veida ēdienu
Saskaņā ar Annu Hatneri no Stanford University School of Medicine, ja tu ēstu tikai vienu augli, dārzeni vai citu ēdienu visu mūžu, tad tas novestu tavu organismu līdz nāvei ātri vien. Pirmkārt jau neviens auglis vai dārzenis nesatur visas 9 neaizstājamās aminoskābes, kuras cilvēkam jāuzņem katru dienu. Tādēļ visas pasaules kultūras laika gaitā ir piemērojušās uzņemt dažādus ēdienus. Tomēr, ja tu ēstu, piemēram, tikai kartupeli, tad laika gaitā tavi mati un āda izbalētu, nagi paliktu mīksti. Muskuļu masa samazinātos, tā pat kā orgānu un ķermeņa lielums. Sirds kļūtu vāja un galu galā pārstātu funkcionēt - tas notiek pie anoreksijas. Tomēr ir kāds ēdiens, kas satur visu organismam nepieciešamo - tas ir mātes piens. Tehniski būtu iespējams, ka pieaudzis cilvēks izdzīvo, uzņemot vien mātes pienu visu mūžu, ja tam pieliktu drusku minerālus un dzelzi.
13.
...ja kosmosā izšautu ar ieroci
Atklātā visumā nav skābekļa, kas spētu palīdzēt realizēt šaujampulvera uzliesmošanu un sekojošu lodes izšaušanu, bet mūsdienu šaujampulveriem pievieno jau gatavu oksidētāju, kas nozīmē, ka visumā var šaudīties ar AK47. Iedomājies, ka tu peldi vientuļš pa visumu ar ieroci, kuram ir viena lode. Protams, ka tu liksi savu šaujamo lietā. Lode izlidos ar ātrumu aptuveni 1000 m/s no ieroča, bet tevi atsviedīs atpakaļ ar ātrumu vien pāris centimetri sekundē, jo tava masa ir daudz lielāka par lodes masu. Savukārt pati lode principā varētu lidot ar savu ātrumu mūžīgi, kamēr neietriektos kādā asteroīdā vai planētā. Patiesībā ieroči jau sen ir uzšauti kosmosā - to izdarīja krievi, kas uz savas stacijas nogādāja munīciju, gadījumā, ja atgriežoties uz zemes to vajadzēs pielietot. Cits interesants fakts slēpjas tajā, ka kosmosā tu vari iešaut pats sev pakaļā. Izšaujot noteiktā leņķī attiecībā pret planētas virsmu, lode aplidos apkārt planētai un ietrieksies tev mugurā.
|
