Makes me think
Stāstiņi, kas liks padomāts.
1.
Šodien es saņēmu vēstules no trim augstskolām, kurās es pieteicos – manas TOP trīs izvēles. Es atvēru tās, sākot ar trešo izvēli. Mana trešā izvēle sākās ar vārdiem, ‘’Ar nožēlu Jūs informēju, ka...’’ Mana otrā izvēle sākās ar ‘’Lai gan Jūsu akadēmiskie sasniegumi ir ievērības cienīgi, mums šobrīd nav brīvu vietu šajā semestrī...’’ Mana pirmā izvēle sākās ar ‘’Es priecājos Jūs informēt, ka Jūs tiekat uzņemts mūsu augstskolā...’’ MMT
2.
Šodien ir pagājuši septiņi gadi kopš mani vecāki padzina mani no savām mājām par to, ka es izvēlējos citu ticību. Kopš tās reizes es ar viņiem nebiju kontaktējies. Nesen tikai uzzināju, ka mans vectēvs nomira. Šorīt es saņēmu zvanu no mana vectēva advokāta. Acīmredzot es esmu vienīgais ģimenē, kurš nebija strīdējies par mantojumu, kamēr viņš vēl bija dzīvs. Neskatoties uz to, ka mūsu ģimene ir diezgan liela, viņš atstāja man pusi no savas mantas, ieskaitot viņa vērtīgo Vintage mašīnu kolekciju. MMT
3.
Šodien, viņa jutās ērti tikai dodot, tāpēc viņa atrada tādus cilvēkus, kuri tikai zināja kā ņemt. Viņa jutās ērti pazīstamās vietās, tāpēc viņa nekad nesatika jaunus cilvēkus. Viņa iepirkās piektdienās, mazgāja mašīnu pirmdienās, un tā viņa jutās ērti savā rutīnā. Un viņa vēl man tomēr jautā, kā tas var būt, ka viņa ir tik nelaimīga savā tik ļoti ērtajā dzīvē. MMT
4.
Šodien, ir pagājuši 15 gadi kopš es strādāju par juristu bērnu adoptēšanas jautājumos. Šajā pēcpusdienā es satiku vienu no saviem bērniem, kurš ir bijis manā aizbildniecībā. Viņš nebija redzēts jau 5 gadus. Apmēram pirms 10 gadiem, dienā, kad viņš bija tiešām noskumis un dusmīgs uz dzīvi, es uzzīmēju viņam kartīti ar supervaroni un uzrakstīju viņam zīmīti par to, ka viņš ir supervaronis un ka supervaroņi vienmēr ir moži un beigās uzvar. Es redzēju viņu šodien, kad gāju garām ugunsdzēsēju depo. Viņš tagad strādā par ugunsdzēsēju. Viņš mani atpazina un pieskrēja pie manis. Mēs runājām apmēram pusstundu un tad, pirms mēs atvadījāmies, viņš paņēma savu maku no kabatas un izņēma supervaroņa kartiņu, kuru viņam uztaisīju, kad viņš vēl bija bērns. MMT
5.
Šodien, es aizsūtīju savas pirmās uzrakstītās noveles uzmetumu savam draugam, kurš jau ir pieredzējis autors, lai uzzinātu viņa viedokli par manu noveli. Viņš man piezvanīja, lai pateiktu, ka ir izlasījis pirmās trīs nodaļas un ir pilnīgi aizrauts. Tad viņš pēc kāda laiciņa man piezvanīja atkal, ‘’Esmu pabeidzis’’, viņš teica. ‘’Es izlasīju katru vārdu. Es padomāju, ka tā ir tik laba, tāpēc es piezvanīju savam izdevējam pirms dažām stundām un aizsūtīju pirmās trīs nodaļas pa e-pastu. Viņš tās izlasīja un atzvanīja, un paprasīja tavu telefona numuru. Tā nu es iedevu to viņam. Viņš tev piezvanīs rīt no rīta.’’ MMT
6.
Šodien, pastaigājoties kopā ar savu suni, es redzēju bezpajumtnieku, kurš turēja kasti ar maziem kaķēniem. Kad es pajautāju par viņiem, viņš atbildēja, ka kāds ir pametis viņus pie miskastēm, kur viņš guļ. ‘’Es baroju viņus ar ēdienu, kuru vien atrodu,’’ viņš turpināja. ‘’Bet man vajadzētu palīdzību, ja tu gadījumā zini kādu, kurš var dod viņiem labākas mājas.’’ Es piezvanīju sava suņa vetārstei, kura ir liela dzīvniekmīlie, un es izstāstīju viņai savu stāstu, un kur atrast bezpajumtnieku. Šo pēcpusdienu es saņēmu balss pastu no vetārstes. Viņa teica, ‘’Es tikai vēlējos tev pateikt paldies, un gribu, lai tu zini, ka es īslaicīgi paņēmu kaķēnus pie sevis. Es darīšu visu, lai katrs no viņiem atrod ilgstošas un labas mājas. Un vēl, es biju tik aizkustināta par Šona (bezpajumtnieka) labo sirdi, ka es viņam piedāvāju darbu dzīvnieku klīnikā un vietu, kur apmesties. Neesmu pārliecināta kā viss sanāks, bet es nospriedu, ka ir vērts mēģināt.’’ MMT
7.
Šodien, manu 16 gadīgo dēlu - Džeju, kuru es adoptēju un uzaudzināju, apciemoja viņa bioloģiskā māte – sieviete, kura ir bijusi cietumā gandrīz visu savu dzīvi. Kaut gan es negribēju, bet tomēr es atļāvu viņiem runāt dzīvojamā istabā vieniem, un es slepus noklausījos sarunu no virtuves, lai tikai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Džeja mamma bija ļoti rupja un gandrīz nekavējoties sāka stāstīt sāpīgas atmiņas no pagātnes, un tad teica Džejam, ‘’Es vēlos kaut es varētu doties atpakaļ laikā un tevi uzaudzināt, lai izmainītu to, kas tu esi un sniegtu tev labāku audzināšanu.’’ Tieši tad, kad es gribēju ieiet istabā un kaut ko pateikt, Džejs mierīgi teica, ‘’Es jūtos šeit ļoti labi. Es esmu lepns par to, kas es esmu. Varbūt tev vajadzētu doties tālāk atpakaļ laikā un tā vietā izmainīt sevi.’’ Un tad viņš aizveda viņu pie izejas durvīm un pieklājīgi lūdza iet prom. MMT |